Bļaudams zaķis mežā lēca,
Un no sāpēm skaļi brēca.
Vilks tam olas nokrāsoja,
Un pie sētas pienagloja. Dārzā jaunkundze ar smaidu,
Pārdod triperi un aidu.
Muļķa puika pretī smaida,
Nezina, kas viņu gaida.
Kas man tā par Sniegbaltīti
Čaka ielā trāpījās?
Visu nakti ļergu rāva,
Divas dienas lāpījās.
Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti.
Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs,
Kaitīgs arī alus.
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus.
Ap sirdi man tā žēlīgi,
Un dzert man gribs zvērīgi.
Būtu labi, ja Tu prastu,
Šņabi atsūtīt pa pastu.
Teroristi sadomāja,
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca,
Sprāga bumba čaiņikā.
Makšķernieki izvelk lomu,
Pastnieku ar visu somu.
Tikmēr lācis žagatu,
Māca taisīt špagatu.
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērniem dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas.
Kad maziņi mēs bijām,
Mēs kukainīšus rijām.
Bet tagad lieli esam,
Un pārtiekam no desām.
Stāv,stāv,nenolaižas,
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumšs,ka nevar iebāzt,
Rokas bikšu kabatā.
Kas tur kliedza,kas tur brēca
Grāvī,ceļa maliņā-
Salavecis Sniegbaltītei
Knieba pupa galiņā.
Ja Tu gribi dzīvot vienos priekos,
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs,ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Lieli meži,mazi meži,
Tajos mežos dzīvo eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām.
Vau tā taisnība vai māns,
Pārnāk bračka knapjš un vājš,
Polšu pirkt tepat uz bodi
Gāja viņš ap zemeslodi.